Latviešu kultūrā ir iesakņojusies mentalitāte “es to varu izdarīt pats”, īpaši uzņēmējdarbībā. Šeit mēs runājam par uzņēmēju, kurš pats ar saviem spēkiem ir izveidojis savu uzņēmumu. Kad tomēr pienāk laiks nolīgt papildu palīdzību, pirmās domas ir: “Kāpēc nolīgt praktikantu, ja es to varu izdarīt pats?” Lūk, fakti: pārāk maza komanda nav efektīva komanda. Viena no laba uzņēmuma vadītāja pazīmēm ir zināt, kad piesaistīt palīdzību, un praktikantu pieņemšana darbā var palīdzēt. Vai praktikantiem ir nepieciešama apmācība un darba pārraudzība? Protams. Vai būs jāatvēl laiks un resursi, lai izskatītu CV, plānotu intervijas un pārbaudītu labākos kandidātus? Jā! Taču pūles, ko ieguldīsiet praktikantu pieņemšanai darbā tagad, vēlāk var atmaksāties. 

Pēdējā kursa students vai pirmā kursa students?

Tradicionāli lielākā daļa uzņēmumu ir rezervējuši prakses vietas pēdējo kursu studentiem. Tas ir loģiski, jo pēdējo kursu studenti ir apguvuši savas specialitātes, pabeiguši ar izvēlēto jomu saistītas nodarbības un eksāmenus, un teorētiski viņiem ir lielākas zināšanas. Taču, ja uzņēmumi pievērstos arī pirmo kursu studentiem, tas varētu ļaut katru reizi pielietot teorētiskās zināšanas praksē. Šāda veida prakse netiek piedāvāta bieži, tomēr tas varētu būt diezgan labs risinājums nākotnē. Joprojām uzņēmumi dalās divās daļās – vieni uzskata, ka praktikanti ir apgrūtinājums, bet otri, ka praktikanti ir gudrs un radošs pienesums.

Plusi un mīnusi no praktikanta

1. PLUSS: praktikanti bieži piedāvā svaigas idejas
   Vai vēlaties uzlabot sava uzņēmuma sociālo mediju kontus vai izmantot jaunu pieeju mārketinga stratēģijām? Praktikantu piesaistīšana ir lielisks veids, kā deleģēt šo darbu un vērot, kā viņi uzņemas iniciatīvu. Praktikanti iegūst praktisko pieredzi, pēc kuras viņi alkst, un iespēju papildināt savu portfolio, savukārt uzņēmumi var nodoties citu svarīgu jautājumu vai uzdevumu risināšanai. Piemēram, pieaugot sociālo plašsaziņas līdzekļu klātbūtnei un izmantošanai, praktikanti var izmantot savas tehnoloģiju prasmes, lai radītu radošas iespējas un idejas.
2. MĪNUSS: ne visi praktikanti ir nobrieduši
   Dažreiz izdosies pieņemt darbā praktikantus, kuri dara daudz vairāk, kas no viņiem tiek prasīts, jo viņus tas patiesi aizrauj. Citos gadījumos viņiem var pietrūkt brieduma, kas nepieciešams, lai viņi būtu izcili piemēroti šim darbam. Labā ziņa ir tā, ka uzņēmuma vadītājs var pats izlemt vai pēc prakses dot darba vietu praktikantam, vai nē. Jo būsim reāli, praktiski katrs trešais darba devējs labprāt vēlētos papildināt savu darba komandu.
3. PLUSS: daži praktikanti var kļūt par pilna laika darbiniekiem
   Ja pie Jums strādā praktikants, kurš ir talantīgs, lojāls ar spēju paveikt visu, ko no viņa sagaida, kāpēc gan nepagarināt viņa praksi? Vai arī, ja viņš tuvojas augstskolas absolvēšanai, kāpēc nepiedāvāt kļūt par pilna laika darbinieku? Ja Jums ir paveicies piesaistīt praktikantu, kurš lieliski iederas uzņēmumā, tad nevajadzētu šādu cilvēku pazaudēt.
4. MĪNUSS: praktikanti nav pieredzējuši
   Daži uzņēmumi uzskata, ka praktikanta pieņemšana darbā ir lielisks veids, kā iegūt bezmaksas darba spēku. Pieņemot praktikantu, tas nav tas pats, kas pieņemt darbā darbinieku. Viņš nevarēs sniegt tādu ieguldījumu uzņēmumā, kā pieredzējis pilnas slodzes darbinieks. Tā kā viņam trūkst šīs pieredzes, Jums var būt jārēķinās ar iespējamiem pārpratumiem vai kļūdām viņa darbā. Tas viss ir daļa no viņu mācīšanās procesa.
5. PLUSS: praktikantiem ir daudz enerģijas
   Iespējams, tas ir tāpēc, ka viņi ir jauni un vēlas sevi pierādīt un iepazīt jaunas lietas, bet tas ir arī tāpēc, ka prakse viņiem nav pilna laika darbs, lai viņi iekristu rutīnā. Viņi atnāk enerģiski, paveic savu darbu un pēc tam aiziet. Tāpēc viņi ārkārtīgi labi papildina jebkura uzņēmuma kultūru. 
6. MĪNUSS: ne vienmēr praktikantiem var uzticēties
   Nav nekā sliktāka par to, ja, piesaistot kādu praktikantu un nodrošinot viņam profesionālu apmācību un pieredzi, pēc prakses viņš pāriet strādāt pie kāda Jūsu konkurenta. Diemžēl šādi gadījumi notiek ļoti bieži, tāpēc esiet atklāti pret praktikantiem jau laikus, noskaidrojot viņa iespējamās rīcības.

Kad labāk pieņemt darbā praktikantu un kad darbinieku?

Uz praktikantiem parasti raugās ļoti skeptiski. Pastāv steriotips, ka praktikants neko neprot, tāpēc viņam labāk darīt “melno” darbu. Taču tā nav praktikanta vaina. Praktikants ir izsalcis – viņš saskata nākotnes karjeras iespējas šajā jomā un vēlas sevi pierādīt. Par praktikantu, visticamākais, nebūs jāveic lielas izmaksas, ja salīdzinām ar izmaksām par darbinieku. Abi pārstāvji būs jāapmāca un Jums paveiksies, ja darbiniekam būs pieredze konkrētajā sfērā, tomēr jāatcerās, ka darbinieks uzņemsies lielāku atbildību, tāpēc apmācības būs daudz specifiskākas.  

Darbinieks ir persona, kas strādā pilnu vai nepilnu darba laiku, un darba devējam ir tiesības kontrolēt viņa paveikto darbu. Tas nozīmē, ka uzņēmuma vadītājs var noteikt, kad, kur un kā viņam jāstrādā. Darbiniekam ir jāizsniedz visus darbam nepieciešamos instrumentus un materiālus, jāmaksā darba alga un viņam var būt tiesības saņemt pabalstus, piemēram, veselības apdrošināšanu. Praktikanti parasti ir studenti vai nesenie augstskolu absolventi, kas uzņēmumā strādā uz noteiktu laiku, lai apgūtu praktiski lietas, ko iemācījušies teorētiski. Uzņēmums nevar būt galvenais labuma guvējs, praktikantam nevajadzētu aizstāt darbinieka darbu, jo prakses mērķis ir izglītība un apmācība. Parasti praktikantiem nemaksā, bet viņi var saņemt citus pabalstus, kā stipendijas.

Vislabāk pieņemt darbā jaunu darbinieku ir tad, kad darbinieki cīnās ar darba slodzi. Savukārt praktikanti ir lielisks veids, kā ieviest uzņēmumā jaunas idejas. Viņiem ir tikko iegūtas zināšanas par attiecīgo nozari, un apvienojumā ar pozitīvo attieksmi, darboties un mācīties, viņi var būt radošu ideju un inovatīvu risinājumu avots.